Grāmata par jautājumiem, ko mēdzam sev uzdot un atbildēm, ko varam sniegt.
Katrs no mums reizi pa reizei savā dzīvē ir sastapies ar grūtībām. Vai tās izpaužas kā dzīves apnikums, pusmūža krīze, depresija, kautrība, pašpārliecinātības trūkums, neveiksmes darbā vai ģimenē, strīds ar kaimiņu, neieraugāmais baļķis savā acī utt. Problēmu uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi, tomēr bezgalībai varētu pienākt beigas tūlīt pat, ja katrs no mums kaut nedaudz ieklausītos sevī – savā ķermenī, dvēselē un zemapziņā. Grāmatas autors ir radījis grāmatu, kas šķiet satur sevī visu psiholoģijas un pašizziņas grāmatu plauktu saturus un reizi par visām reizēm burtiski kliedz, lai nemeklē tajā durvis, pat ne norādi uz tām, jo norāde esam mēs paši, tomēr mums nebūs lemts to saprast, ja neņemsim lāpstu un lauzni, un nelauzīsimies iekšā sevī. Un kas tad būtu lāpsta ar lauzni? Protams, kāds spēks un palīdzība no malas. Šajā gadījumā kāpēc gan, lai tā nebūtu šī grāmata. Dr. Mels Gils, kā jau pieredzējis psihoterapeits ir ļoti labi sapratis, ka cilvēks pēc dabas ir slinka būtne un, īpaši, modernajā pasaulē, kad nekas vairs nav jādara pašam. Cilvēks var sēdēt dīvānā un spaidīt pogas, kas liek mannai no debesīm gāzties virsū. Tāpēc grāmata nemelo mums, ka to izlasījuši kļūsiet bagāti, slaveni, laimīgi un iemīlējušies, tā vispirms liek izzināt sevi un tiklīdz tas izdarīts, ieņemt sevi kā ienaidnieka cietoksni un beidzot valdīt pār sevi, savām vēlmēm, „dēmoniem”, kaprīzēm un visu citu, kas līdz šim nav ļāvis pilnvērtīgi izbaudīt dzīvi.
Ar grāmatas lasīšanu man nepavisam negāja viegli, jo katra nodaļa bija kārtīgi jāpārdomā un vairākas reizes jāpārlasa, nemaz nerunājot par veselu gūzmu ar testiem, ko nācās izpildīt, tāpēc pirms ķeraties klāt šim darbam pārliecinieties vai jums pie rokas ir kāda palielāka lapiņa pierakstiem un zīmulis, jo šo grāmatu lasot, neiztiksiet bez īsām piezīmēm grāmatā un jau apjomīgākām uz lapiņas. Runājot tieši par testiem, kas lielā skaitā bija izvietoti grāmatas sākumā, (Ne bez nolūka sākumā) tad kaut ko līdzīgu katrs no jums noteikti būs aizpildījis pamatskolā un vidusskolā, brīžos kad skolotājiem uznācis „psihoterapeitisks” noskaņojums. Būtībā lieliski un vienkārši testi, kas palīdzēs jums sākot ar sava temperamenta noteikšanu un beidzot ar psiholoģiskajiem tipiem, domāšanas veidu, radošumu utt. Kāpēc testi ir grāmatas sākumā? Ļoti vienkārši – pirms esam iedziļinājušies grāmatā un vēl tā īsti neesam sapratuši ap ko grozās lieta, mēs sistemātiski sakārtojam sevi un sagatavojam tālākajam darbam. Testa rezultāti dod iespēju strādāt ar sevi kā ar labi sagatavotu materiālu un nenoklīst no ceļa, ko autors nobruģējis tālāk. Biju visnotaļ priecīgs par šiem testiņiem, kaut gan vairumā gadījumu jau atbildi zināju, taču bija interesanti palasīt sīkāk par sevi un savu raksturu, kas brīžiem bija tik patiess, ka mati cēlās gaisā no brīnumiem. Sākumā gan likās, ka nekad neizurbšos cauri testu blāķim, jo katrs no tiem prasīja krietnu devu spēka un koncentrēšanās, tomēr „pašizziņas kursam” beidzoties, jutos krietni vien gatavāks un optimistiskāks lasīt grāmatu tālāk, tāpēc liels pluss autoram, par tik veiksmīgu grāmatas kompozīciju un dažādajiem, brīžiem banālajiem, taču tik nepieciešamajiem testiem. Pēc tiem lasītāju sagaidīs daudz īsu, taču blīvu nodaļu, kas gandrīz katra būtu norakstāma un liekama kabatā pie sirds. Līdzīgi kā Natālijas Goldbergas darbā „Rakstīt par būtisko” arī šeit nodaļas nav obligāti jālasa secīgā kārtībā, jo, lai gan brīžiem tās atsaucās viena uz otru, būtībā katrai ir sava doma un savs verdikts. Tomēr, tādu ķecerību kā lasīt grāmatu no beigām vai no vidus un šķietami nevajadzīgās nodaļas izlaist pat es neatļāvos. Kā zemene uz putukrējuma tortes bija daudzie trāpīgie slavenu autoru citāti un dzejoļi, kas palīdzēja saprast autora domu labāk un atcerēties to pat pēc negulētas nakts. Tāpat arī daudzie piemēri no autora paša un viņa līdzcilvēku dzīves nodzēsa sausa psiholoģiska darba birku no šī darba un pielīdzināja to literāri baudāmam, filozofiskam un interesantam veikumam, kas var tikt lasīts ne tikai lai mērķtiecīgi „sakoptu” sevi bet arī vienkārši tāpat vakarā pie tējas krūzes. Piemēram, atnāk cilvēks no darba noguris un priekšā viņam rēgojas dzeltenraibā Dr. Mela Gila grāmata. Cilvēks atšķir to jebkurā vietā un lasa, ka, piemēram, pozitīva domāšana pat galēji negatīvos notikumos ir atslēga uz atveseļošanos un laimi. Cilvēks sadusmojas, jo viņam tās šķiet muļķības, taču tad atšķir citu vietu grāmatā un tur autors saka, ka arī dusmas ir veselīgas un nedrīkst apspiest tās. Cilvēks jau priecīgāks iemalko tēju un izlasa Džonatana Robinsona poēmu „Vecais vīrs” kas iespiesta pāris lapaspuses tālāk un aizvērdams grāmatu sāk domāt un fantazēt vai varbūt dodas gulēt, vai tikties ar draugiem. Tajā pašā laikā viņa zemapziņā aizķērušās lietiņas veic savu darbu un cilvēks nemanāmi sāk justies labāk.
Kopumā noteikti iesaku izlasīt šo grāmatu visiem tāpēc, ka katrs no mums ir pelnījis atsvabināties, vai vismaz to mēģināt, no vecāku, sabiedrības un mediju iepotētajām muļķībām, iepazīt sevi kā kailu, neaizsargātu un garīgu būtni, saplūst ar pasauli un visumu, likt mums visiem kļūt par vienu veselumu un dzīvot tā, kā to mēs iztēlojamies savās fantāzijās.